Ministru prezidents pieļauj "algu iesaldēšanu" valsts sektorā

Palielināt attēlu

Lai cīnītos ar pieaugošo inflāciju, tiek pieļauta iespēja "iesaldēt algas" valsts sektorā strādājošajiem. To šodien intervijā Latvijas Radio teica Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Kā skaidroja Kalvītis, lai cīnītos ar pieaugošo inflāciju, nepieciešams samazinātu iekšzemes patēriņu.

To var panākt ierobežojot kreditēšanu un iesaldējot esošās algas. "Es no tā centīšos izvairīties," teica Kalvītis.

Šodien pēc valdības sēdes Kalvītis žurnālistiem uzsvēra, ka iespējamu algu iesaldēšanu minējis tikai kā vispārīgu piemēru efektīvai rīcībai ar inflāciju, tomēr pagaidām Latvijā šāds lēmums vēl nav jāpieņem. Premjers uzsvēra, ka valdībai ir jānodrošina arī turpmāka valsts ekonomiskā attīstība un lēmums par "algu iesaldēšanu" to nenodrošinātu.

Savukārt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) uzskata, ka "algu iesaldēšana" valsts sektorā ir "ļoti nopietni" jāizvērtē un žurnālistiem vēlreiz atgādināja iepriekš pausto priekšlikumu atalgojumu sasaitīt ar darba ražīguma palielināšanu valstī.

Valdības vadītājs veltīja skarbus vārdus Saeimas un Valsts prezidenta kancelejas plāniem paaugstināt darbinieku algas. Viņaprāt tie ir "pilnīgi nepareizi signāli". Maksimums, ko valdība varētu pašreizējā situācijā atļauties ir kompensēt inflācijas pieaugumu līdz aptuveni 10%, nevis desmit vai 15 reižu paaugstināt algas.

Ja arī turpmāk valdība izjutīs spiedienu, lai tiktu vairākkārtīgi paaugstinātas algas, nākšoties pieņemt nepopulāru lēmumu un iesaldēt algas uz pieciem gadiem, teica Kalvītis.

Turklāt, lai samazinātu ministriju izdevumus, tiks izvērtēti ministriju štatu saraksti un likvidētas brīvās štata vietas. Kā norādīja premjers, ministrijās esot brīvas štata vietas, kurām tiek paredzēts finansējums. Šī nauda vēlāk tiek izmaksāta prēmijās pārējiem darbiniekiem. Brīvās štata vietas obligāti tikšot likvidētas, solīja valdības vadītājs, piebilstot, ka pats šo procesu kontrolēšot.

Ministru prezidents atzina, ka visā pasaulē ir vērojams inflācijas tempu pieaugums. Lielāks tas esot valstīs, kurās nav sena tirgus ekonomikas pieredze. Arī Latvija neesot pasargāta no pasaules tirgus cenu svārstībām. Kalvītis esot dzirdējis, ka zemnieki tonnu graudu pašlaik varot pārdot pat par 170 latiem. Pērn tonnu graudu varēja pārdot par 60 latiem. Tas liecina, ka pārtikas tirgū ir gaidāms cenu pieaugums.

Savukārt, runājot par Nacionālās bibliotēkas, jeb "Gaismas pils" celtniecības projektu, Kalvītis uzsvēra, ka valstij nav aptuveni pusmiljarda latu, ko par bibliotēkas būvniecību pieprasīja būvnieki. Valsts rēķinās ar aptuveni 150 miljoniem latu "Gaismas pils" būvniecībā. Tādēļ, visticamāk tikšot rīkots jauns konkurss.

Premjers uzskata, ka ir reāli jāatver būvniecības tirgus, jāpalielina konkurence šajā sektorā. Kalvītis piebilda, ka "Gaismas pils" celtniecība ir apdraudēta.